Visi noraktie skeleti un dēmoni nāk atpakaļ kā sniega lavīna, kas sākās ar mazu patiesības drusku, kas kļūst arvien lielāka un lielāka, un nav apstādināma. Visas drošās shēmas un struktūras, kas nekādi nebūšot saistītas ar mums, ir atklātas vai gandrīz atklātas. Tik naivi tam visam ticēt.
Katru dienu pa jaunai informācijas druskai. Viņi rok un rok, un rok. Viss vēl nav uzrakts, bet tas jau ir tikai laika jautājums.
Viss brūk, deg un aizplūst. Nav iespējams izglābt to, kas vairs nav glābjams.
Mēs solījām sev un viens otram, ka mēs nebūsim kā mūsu vecāki, bet mēs esam tieši tādi paši - ar to pašu domāšanas veidu, ar tām pašām vēlmēm, ar tiem pašiem noslēpumiem, kuri nu visiem ir zināmi. Mēs esam viņi, ar tiem pašiem kauna traipiem, ar to pašu parastumu un naudas un varas kāri.
Stass saka, ka viss būšot labi.

Pieņemt šo sakāvi un turpināt karu.