kustība
Vakar treniņā kopā ar I un P sajutu savu īgnumu. Nevienu mirkli nepārstāju domāt, ka esmu tik sasodīti stīva un gausa, iesīkstējusi, čīkstoša. Noenkurojusies. Tas viss, kas man ir šķitis pārejošs turpina grauzt un augt. Man tik ļoti patīk kustēties ar citiem, pat iemācīt kustības, metodes un dīvainus jokus, bet šķietu, kā viņš vakar teica, atstāta novārtā. Esmu atstājusi novārtā savu dienu, intereses, kustību, ko ēdu, ko klausos vai lasu. Esmu domājusi pārāk daudz par to, kā būtu vislabāk rūpēties par sevi. Kāda rutīna un paradumi būtu jāievēro, lai es sajustu to, ko citi. Šķiet, ka arī draugi to novēro. Cik bezpalīdzīga palieku, kad nododos tam, ko es nesaprotu. Neviena no dienām nepaiet domājot, ka esmu laba. Jūtos itkā iesprūdusi savās nedienu dūņās.
Par jušanu. Izrādās sarunās ar I, nereti novēršos, zaudēju uzmanību un šķietu aizpeldējusi. Nesaprotu mīlēšanos, nejūtu ķermeni un nezinu ko ar to darīt. Katra diena ir tikai iemesls iet gulēt.