05 May 2017 @ 07:29 pm
 
vakar atkal biju uz ezoteerisko graamatveikalu klausiities graamatas prezentaaciju, shoreiz no Timothy Freke, un tas uz mani atstaaja taadu iespaidu, ka es vakara mellumaa, triumfeejoshaa garaa matiem plandot, aciim gaileejot un dveeselei gavileejot, 2,5 stundaas naacu no Leicester Sq uz maajaam. vienu briidi, kameer gaaju garaam Buckingham Palace un klausiijos kaut kaadu Power of Love shkjita, ka tuulinj uzlidoshu gaisaa un manas rokas kljuus tik garas un plashas skaujot eksistenci un paar to baarstot holograafiskas ziedlapinjas, ka taas paarveertiisies par pasaules milziigaakajiem spaarniem. atnaakot maajaas, ieskatiijos spogulii, acis bija kljuvushas skaidras un tumshas kaa dzilji tumshzili ezeri, biju mazliet dizzy, frenzied, nogurusi, bet frikin high as a kite on life, aizgaaju guleet smiedamaas un pie sevis praataa chukstoties, ka es tevi (no one in particular, just god, existence, Jesus, ziedoni, myself, everybody else) miilu

vinjsh prezenteeja savu jauno graamatu, kuru vakar arii raatni nopirku, bet veel neesmu atveerusi jo i need to settle my spirits first. bet gribeeju pierakstiit savus iespaidus un sapratni par to. Timotijs cik esmu lasiijusi un vinju klausiijusies, fano par misteeriju, miilestiibu, evoluuciju, dievu, zinaatni, merging, bridging, making whole, paradoksiem, duality within nonduality. pats vinjsh ir 58 gadiigs, viirietis bez matiem, speeciigaam brilleem, lielu smaidu un siltaam bruunaam aciim, vinjsh vienmeer daudz kustaas un skraida apkaart uzstaajoties, plaataas rokaam, runaa kaismiigi, smiekliigi, viedi, aizraujoshi un sirsniigi. cik es sapratu graamata ir par to kaa pashreizeejaa ezoteerikas izpratne ir novecojusi un nav adekvaata, dieva izpratne ir novecojusi un nav adekvaata, zinaatne ir ignoranta un stagnee kameer neatziist, ka dveesele ir kaarteejais evoluucijas saniegums kas ir jaapeeta.

dazhas, manaa izpildiijumaa vague un frantic idejas, kas mani saviljinjoja:

- dievs ir taa miilestiibas sajuuta, kas muusos rodas, kad izveelamies communion instead of entropy
- dievs nebija visa saakumaa, bet gan ir visa beigaas, mees tiecamies uz dievu un to atklaajam arvien vairaak muusu apzinjai evolucioneejot un mums kljuustot more woke. as in dievs nepaarvalda pasauli, bet muusu atbildiiba ir ljaut dievam ienaakt pasaulee, ar savaam izveeleem (communion instead of entropy)
- pasaules saakumaa dieva bija maz (kari, zemi moraalie standarti), un pagaidaam arii nav iipashi daudz. bet vinja sheit kljuust arvien vairaak, jo cilveeki caur sevi ljauj tam ienaakt arvien vairaak. shis atspoguljojas cilveektiesiibu kustiibaas, empaatijas pieaugshanaa, etc.
- mees radaam dievu, izveleoties miilestiibu. pasaule evolucionee uz arvien lielaaku dieva/miilestiibas esamiibu, liidz voila paradiize zemes virsuu. dievs=miilesitiba
- we create god by imagining it and then integrating it into the ontology
- unconscious wholeness through conscious separateness becomes conscious wholeness
- reality is time, time accumulates, we are processes, we are conscious information to each other
- the more individual people become, the more potential is manifested, the more consciousness expands, the more space for god to inflow
- we evolve through becoming most individual
- dveesele ir evoluucijas next stage.
- vinjsh saliidzinaaja dveeseli ar the cloud un kjermeni ar datoru, as in ja dators sapliist, informaacija tikuntaa saglabaajas the cloud, taapat arii ar reinkarnaaciju
- vinjsh staastiija kaa apzinjas laukaa mees visi esam vienoti un varam tikties, bet tam papildus ir praats, kas pieder kjermenim, aptuveni kaa ir programmas uz datora, kas nesaglabaajas datoram saluuztot, bet viss, kas ir saglabaats uz cloud saglabaajas and can be shared

shkjiet, ka es pati saaku pinjkjereeties, jo es Timotijaa klausiijos tik pat frantically, recklessly and voraciously kaa vinjsh runaaja. jaaizlasa taa graamata un jaauzraksta strukturizeetaaks ieraksts, ko es pati varu saprast. basically, vinjsh piemineeja kaadas vismaz piecas shokeejoshas idejas par dievu, eksistenci, evoluuciju, dveeseli, cilveeka individualitaati un kopeejo (unity) apzinju, ko ieprieksh neviens nav piemineejis un apskatiijis taadaa veidaa. it just felt so fresh and exhilirating, un tajaa klausoties es jutos kaa randinjaa ar Jeezu. veel man patiik tas ka vinjsh savu graamatu ir sarakstiijis taa, kaa es rakstu sho blogu, ar mazajiem burtiem, bez liekaam pieturziimeem, tikai retiem komatiem to break up the pace, juutos ar vinju familiaara <3
 
 
simfonija: burial - come down to us
 
 
( Post a new comment )
[info]imago_dei on May 5th, 2017 - 10:32 pm
visp man tur daži punkti šķiet no-no. piem, ka pasaules sākumā dieva bija maz un tagad vairāk, jo pieaug empātija.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]imago_dei on May 5th, 2017 - 10:44 pm
that said - man prieks par tavu brīnišķīgo pieredzi un saikni ar viņa idejām un nav nodoma to diskreditēt
(Reply) (Parent) (Link)
[info]methodrone on May 5th, 2017 - 10:55 pm
es arii iisti veel nesaprotu, ko vinjsh ar to domaa, taapeec jaalasa graamata. bet tas kaa es to nojaushu ir, ka dievs pasaulee 'iejaucas' tikai tik daudz, cik cilveeki tam atljauj. ka nav taa, ka dievs valda paar pasauli. pasaulee valda cilveeki, taapeec arii senaak tajaa varbuut bija vairaak raupjuma, kas no pashreizeejaas perspektiivas shkjiet 'ljaunums', mising the mark, kljuudas, agresija, tumsoniiba. bet cilveekam piemiit briivaa griba, caur kuru vinjsh ielaizh dievu pasaulee, nu un dievs- taa ir miilestiiba, respektiivi vinjsh ielaizh miilestiibu pasaulee. te uzreiz ir pievilciiga un shkjiet likumsakariiga doma, ka vieniigaa dieva iejaukshanaas pasaulee bija Jeezus atsuutiishana (ja runaajam kristieshu jeedzienos).

tas arii uzreiz atbildeetu nomulljaato jautaajumu 'nu jaa bet ja jau dievs ir miilestiiba un tik labinjsh, tad kaapeec pasaulee ir tik daudz ljaunuma' - nu taapeec, ka ne jau dievs valda pasaulee, bet cilveeki, dievs dod cilvekam absoluutu briiviibu. taapeec arii saakumaa dieva pasaulee bija pavisam maz, jo apzinja veel nebija tik noformeejusies, lai dievu te ielaistu. bet, jaa.. shiis ir manas poeetiskaas spekulaacijas. te laikam vnk jaanoshkjir pasaules plaans no dieva plaana, pasaules taimlains, jnaodefinee dievs kaa miilestiiba, kas atrodas aarpus cilveeku spacetime pasaules, bet kas veelas tajaa iekljuut un ar to sapluust caur cilveeka apzinju, utt.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]imago_dei on May 5th, 2017 - 11:15 pm
ok. bet ja..[es arī tikai spekulēju] dieva iejaukšanās pasaulē bija jēzus piedzimšana, tad pēc tam ļaunumam vajadzētu samazināties - vai tas ir samazinājies? (šaubos, ka uz šo jautājumu ir iespējams atbildēt) doma, ka dieva kļūst vairāk saistās ar 'garīgo progresu', bet man nešķiet, ka ir mazāk ļaunuma - ļaunums tagad varbūt izpaužas citādākos veidos nekā pirms nez cik gadiem, jo pasaule mainās, bet kari etc. pastāv joprojām, ciešanas pastāv joprojām un cilvēktiesību ideja ir kkas vēsturisks, līdzīgi kā kādreiz nebija tādu jēdzienu kā 'pilsonis' etc, tas, ka tagad tas ir parādījies, manuprāt, neliecina par to, ka ļaunuma ir mazāk un ka cilvēces garīgums ir vairāk attīstījies. man šķiet, ka garīgums un dieva klātbūtne nav kkas lineārs vai graduāls. [could be wrong though, just some thoughts]
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on May 5th, 2017 - 11:48 pm
agree. varbuut ljaunums nav samazinaajies un gariigums nav palielinaajies, bet ir mainiijusies to kvalitaate un intensitaate. varbuut dievs par sevi nedomaa kvantitatiivi, bet kvalitatiivi. es nezinu! bet i just have this hunch, ka notiek kaut kaads progress un tuvoshanaas, vismaz manaa mazajaa dziivee.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]imago_dei on May 6th, 2017 - 02:04 am
i like your hunch - tā ir gaiša doma. mans noraidījums drīzāk ir politiska rakstura - empātija un cilvēktiesības kā jēdzieni ir kļuvuši ļoti piesātināti un smagi, tāpēc tos iesaistīt diskusijā par to kā atklājas dievs man šķiet diezgan riskanti.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on May 6th, 2017 - 09:54 am
well, i just meant, ka cilveekiem vairaak ruup citi un pasaule un vide, cilveeki vairs nav tik egoistiski. protams, ne visiem bet es juutu taadu trendu pastiprinaamies. protams, pretpols arii pastiprinaas, tikai dabiski
(Reply) (Parent) (Link)
gedymin[info]gedymin on May 6th, 2017 - 12:18 am
Man gan šī attieksme un "we create god by imagining it" tieši ir ļoti saprotama, līdzinās tam ko es domāju, kad par to vispār vēl domāju (pirms atmetu tādu domāšanu kā nelietderīgu).

Būtu jau forši, ja kādam tiešām izdotos popularizēt kaut ko, kas varētu aizstāt abrahamiskās reliģijas ar visu to mumbo jumbo.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on May 6th, 2017 - 10:00 am
jaa man patiik un shkjiet perfekti racionaali, ideja, ka dievs pasaulee ir tik daudz, cik mees tam atljaujam, as in cilveeks ir portaals. tad vairs ne uz vienu nevar novelt atbildiibu par savu dziivi un savu vidi, kaa tikai pats uz sevi.

es domaaju ir gana cilveeku, kas grib mainiit religjijas un zinaatnes unhealthy attieciibas, bet they are just a very messed up couple. jaaskataas kaa shim viirietim sanaaks
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
briinumcepuminjsh[info]french_mime on May 6th, 2017 - 02:04 pm
Bet dzīvnieki? Kāpēc tikai cilvēki? We are not that special, god is also in plants and everything else.
(Reply) (Parent) (Link)