es arii iisti veel nesaprotu, ko vinjsh ar to domaa, taapeec jaalasa graamata. bet tas kaa es to nojaushu ir, ka dievs pasaulee 'iejaucas' tikai tik daudz, cik cilveeki tam atljauj. ka nav taa, ka dievs valda paar pasauli. pasaulee valda cilveeki, taapeec arii senaak tajaa varbuut bija vairaak raupjuma, kas no pashreizeejaas perspektiivas shkjiet 'ljaunums', mising the mark, kljuudas, agresija, tumsoniiba. bet cilveekam piemiit briivaa griba, caur kuru vinjsh ielaizh dievu pasaulee, nu un dievs- taa ir miilestiiba, respektiivi vinjsh ielaizh miilestiibu pasaulee. te uzreiz ir pievilciiga un shkjiet likumsakariiga doma, ka vieniigaa dieva iejaukshanaas pasaulee bija Jeezus atsuutiishana (ja runaajam kristieshu jeedzienos).

tas arii uzreiz atbildeetu nomulljaato jautaajumu 'nu jaa bet ja jau dievs ir miilestiiba un tik labinjsh, tad kaapeec pasaulee ir tik daudz ljaunuma' - nu taapeec, ka ne jau dievs valda pasaulee, bet cilveeki, dievs dod cilvekam absoluutu briiviibu. taapeec arii saakumaa dieva pasaulee bija pavisam maz, jo apzinja veel nebija tik noformeejusies, lai dievu te ielaistu. bet, jaa.. shiis ir manas poeetiskaas spekulaacijas. te laikam vnk jaanoshkjir pasaules plaans no dieva plaana, pasaules taimlains, jnaodefinee dievs kaa miilestiiba, kas atrodas aarpus cilveeku spacetime pasaules, bet kas veelas tajaa iekljuut un ar to sapluust caur cilveeka apzinju, utt.