Nu jau ir pienācis tāds vecums, kad tev vairs neliek izvēlēties garšīgāko konfekti, vai izvēlēties kam iet pie rociņas! Nu jau jāsāk domāt pat to, ko gribu darīt pēc konču ēšanas perioda. Nezinu kā pārējiem vidusskolas beidzējiem ar tām idejām un dzīves izcili plānotiem mērķiem, bet nu es......ai, nekas! Nu jāsāk pievienoties tiem, kas neko īsti nezina! Reizēm liekas, ka citu vietā būtu izlemt vieglāk, bet tad kāpēc manā vietā neviens negrib izlemt,protams, izņemot vecākus, jo tie jau man ir izdomājuši piemērotāko skolu, amatu un arī dzīves vietu - HA. Droši vien, ka es tāda viena, kas domās līdz pēdējam brīdim un tā pat nebūšu par neko īsti pārliecināta.