reizēm jauki nospļauties par akadēmisko imidžu un sajusties kā normālam hipijam... un tad ejot pa ielu bērni rāda ar pirkstiem, jaunieši smejas, bet pieauguši ļaudis ejot garām saka "jā, tie ir mākslinieki"... un skaisti kaut kur Sakstagalā sēžot saulainā dienā divatā zem lietussarga lauka vidū no zem lietussarga pūst ziepju burbuļus un mulsināt garām braucošos traktoristus un ziņkārīgos lauciniekus ar sadauzītiem folksvāgeniem... un aizlīmēt ar folliju logus un caurām dienām klausīties un skatīties Jethro Tull un izlikties, ka diena ir nakts, bet nakts ir diena... un vispār viss ir skaisti... laikam jāmeklē darbs... ;)