Nav ne bērnības traumu, kas vēlāk traucē dzīvot, nav ne liktenis, no kura neiespējami izbēgt, ne raksturs, ne citu stāšanās ceļā. Ir tikai tas, kas jāuzvar un slinkums, kuru uzvarēt nav iespējams. Tāpēc jāpieņem, ka visu dzīvi atradīšos pastāvīgā cīņas laukā, kas vienīgais cilvēku var celt. Protams, var arī ļauties un darīt to, ko vari izdarīt bez cīņas. Sagaidīt nāvi un beigties. Arī nav slikti. Izņemot nožēlu.