07 Janvāris 2017 @ 19:30
 
Tā sajūta, ka nepareizajā brīdī atrodies nepareizajā vietā, kuru gan tā nav piemeklējusi. Bet citreiz atkal, kad nebeidzamā straumē viens pēc otra aizbrauc trešie trolejbusi un autobusi, piecpadsmitie trolejbusi un četrdesmitie autobusi, bet viss, kas derētu tev, liek pagaidīt, vai pat, vēl ļaunāk, nedod pat cerību, ka varētu parādīties agrāk kā pēc stundas, tad ir sajūta, ka visa dzīve paiet nepareizi. Gan dzīvo nepareizajā vietā, gan strādā, gan visi citi tavi ceļamēŗķi ir kaut kādi pagalam lūzeriski.
 
 
( Post a new comment )
[info]shelly on 7. Janvāris 2017 - 20:06
Gadās, jā.
(Atbildēt) (Link)
[info]bozena on 7. Janvāris 2017 - 20:32
Jā, es bieži gados tajā pašā klubiņā.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
[info]yannel on 7. Janvāris 2017 - 22:39
Nesaprotu, kā kā tas iespējams tik izlēmīgam un gribasspēka pilnam, un krietnam cilvēkam no oecd valsts kā tev mūsdienu mobilajā pasaulē, kur visi vārti vārti un visu veidu vīzas vaļā - brauc, dzīvo un strādā, kur un ar ko gribi. Un vēl turklāt bieži.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]shelly on 8. Janvāris 2017 - 00:41
Un kuras tad ir tās vietas, kur autobusi nebrauc garām, nopietni?
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]yannel on 8. Janvāris 2017 - 04:07
Nesapratu jautājumu.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
[info]zvirbuleens on 7. Janvāris 2017 - 20:49
Cik spēju atcerēties, saistībā ar sabiedrisko transportu šī sajūta gan mani nav piemeklējusi.
(Atbildēt) (Link)
[info]yannel on 7. Janvāris 2017 - 22:32
Es agrāk darīju tā: ja zināju, ka manējais ilgi un cik ilgi jāgaida, gāju pretī, lai nebūtu vienkārši kā durakam jāstāv, (jāsalst) unjābesās arī. Ejot arī nepamana tos citus nevajadzīgos - tie vienkārši pabrauc garām.
(Atbildēt) (Link)