per silentium ad as†ra mille - water-based lie-form [entries|archive|friends|userinfo]
باب

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

water-based lie-form [Feb. 22nd, 2017|09:42 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
vakar uztaisīju savu labāko gīju ever. lēni uzkarsēju sviestu līdz 88°C uz gāzes plīts (neslinkojam, meitenes&zēni, – uzdāvinām sev un citiem pārtikas termometrus ar drāti, 23. februārī, 8. martā un citās nedienās), tad pārliku grāpi uz 4 tējas svecītēm (šī tehnika man rādās praktiskāka par ūdens peldi), jo pat mazais gāzes deglis bija par ņipru, kamēr sveču liesmiņas ir akurāt laikā, lai lēnām uzdzītu °t pāri 90 un apm. stundu tvaicētu no sviesta laukā ūdeni, vienlaikus neļaujot proteīniem koagulēties pārāk brauniski. klāt nav jāstāv, jo termometrs uzkliegs jebkurā iestādītā karstuma brīdī, taču paliku stāvam pie grāpja, virpinām garaiņos vīna glāzi, raugāmies, kā tā jele manāmi noraso, un domājam, kā šīs homeopātiskās sviesta dvašas molekulas pirms laika Tē ir izkritušas nokrišņu vai rasas veidā, tad ieslīdējušas zemē un tālāk kādā usnītē, pīpenē vai rapsī, vai pasmeltas no akas pēc ilga un gruntīga ceļojuma, vispēdīgi ieriņķojušas svētajā govī un nupat tiek patriektas no paragīzes. aizpeld mazā mākonītī un nosēžas mūžīgā starpfinišā uz manas vīna glāzes.
holandiešu burtuvīrs Gerards Ungers vienu no savām burtu grāmatām, saliktu ar paša burtiem, sāka apmēram tā… nē, ziniet, es labāk uzmeklēšu to pasāžu. lūk. te būs.

One of my favorite books, from the days when I used to do a bit of gliding, is Cloud Reading for Pilots*, a book with a title of subtle ambiguity: it is, after all, both a book for reading about clouds and a book about how to read clouds. For example, to glider pilots it is essential to be able to recognize cumulus clouds because they tell you where the warm air is rising, enabling you to fly longer and higher and farther. But what actually is reading? Does its essence lie in the fact that written text yields its content, or that it enables us to find significance in all sorts of things? Since most thoughts are couched in language, the idea that you can read thoughts – or would like to – can reasonably be counted as reading. But is recognizing clouds or wild animal tracks also reading? That is a very free interpretation. There is something to be said for using the word ”read” only for the assimilation of letters, words, sentences, of marks and characters which, through their recognition give access to language. But language is often used loosely, and a word like “reading” is applied analogously and associatively to activities that can be compared with reading in the widest possible sense – just as long as the product is knowledge, such as the conclusion that a little while ago a wild boar passed this way.

dabūju te divas grāmatiņas no onkulīša Gavina Pretōra-Pinnija (cienījams nikneims), akurāt par mākoņiem. bet vispirms jāizlasa viņa godalgotā grāmatiņa par Viļņiem. tā man diemžēl ir tikai krieviski. uz jāņiem varat man uzdāvināt oržinālu cietos vākos, pa rubli pieēst.

http://anarhija.lv/books/Viljnji.pdf

reportāžu beidzu, jo jāaizved auklītei gīja, jāpārstāda miļōns augu-audziņu (jē! man vakar vienā citrōnzāles podiņā pirmā puķīte uzziedēja! (čiļagas neskaitās, tās tur vislaik pa ziediņam izsit, dažiem arī ļauju pārvērsties asos pincīšos) vienvārdsakot, kaut kāda random sēkla blakus lemōngārsai bija izšāvusi, es tik ļaunu, lai ņemās – pēc pāris nedēļām burtiski kopš uzrādīšanās šaisaulē šī arī ņem vakar un atver pret mani baltu ziediņu. es ar lupu gavilēju, kamēr pienāk mija nopētīt prieka objektu un prasa kastasī, keskesē? – nav ne visbladīmazākās jausmas, es godīgi konstatēju. uz ko uztaisa savas acis: kā, nezini?! tā taču ir Visparastākā Nezāle! – ja? neticīgi novelku. bet nesašļūku, jo ziediņš ir objektīvi glīts, turklāt es tai brīdī jau domāju par to, kā ūdens lāse gos māgā un uz manas vīna glāzes nerimtīgā kustībā caur sviestu itin labi apraksta to slideno robežu starp zāli un nezāli.

gosdos, šodien izraušos pie errōra. sveicienus nodot?
_____
* Douglas A.C, London, 1943
LinkLeave a comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]dooora
Date:February 22nd, 2017 - 10:45 am
(Link)
ā, sorrī, pietrūkst gabaliņš par gījas vārīšanas beigām.

svecītes spēja pacelt temperatūru līdz teju simtam, taču, lai izdabūtu laukā pēdējās H2O paliekas, vajag vairāk jaudas. pārlieku uz vislēnāko gāzes liesmiņu, un pēc 5-10 minūtēm °t atraujas no 100, sāk kāpt straujāk. tikām es ar tējas sietiņu sāku smelt nost sarecējušās putas (viena daļa proteīnu uzpeldēs, pārējie savāksies dibenā, ar termometra metōdi vieglāk izvairīties no stulbākās kļūdas, kad receklis apukšā piedeg un jāiet stūrī nokaunēties, jo sviests ir sadirsts).

tiklīdz virums sasniedz 120°, uguni nost. ļaujam atdzist līdz 40-50, tad prātīgi nofiltrējam caur vairākkārtīgas marles nēzdodziņu, izgrieztu pēc Pac-mana šablōna – lai akurāt iegulst augstāk minētajā tējas sietiņā.
[User Picture]
From:[info]zivs
Date:February 22nd, 2017 - 06:26 pm
(Link)
man ir tāda caurumaina apaļa plāte no padumjlaikiem. uzliekot virs mazā degļa uz vidējas liesmas (t.i. kniepadatas izmēra), var uzlikt trumuli ar sviesta blāķi un aizmirst. smuki sadala sviestu trijās kārtās un tura siltu, līdz saimenieks attopās.
[User Picture]
From:[info]zivs
Date:February 22nd, 2017 - 06:28 pm
(Link)
tas laikam uz siltuma punkta izlīdzināšanas pamata bija domāts.
[User Picture]
From:[info]dooora
Date:February 24th, 2017 - 09:19 am
(Link)
o, kruta!
[User Picture]
From:[info]zivs
Date:February 24th, 2017 - 07:12 pm
(Link)
Sviests man ir tuvs sarunu temats, kā smejies.
Pēc putu nosmelšanas sūkalas var tā vienkārši kāst caur mārly? Nesajaucas?
Es parasti piekrītu zaudēt daļu labuma, vnk ļoti lēni to tecinot pijālītē.
From:[info]chaika
Date:March 3rd, 2017 - 10:24 am
(Link)
interesanti, kas ir tas, kas sanāk man no sviesta, ja kausēju to bez termometra un ne tuvu ne stundu! :D
[User Picture]
From:[info]dooora
Date:March 3rd, 2017 - 12:40 pm
(Link)
ja jūs man piebīdītu tuvāk Sauli vai kādu citu niecīgu zvaigznīti, es varētu gīju arī nanōsekundē izkausēt.

kausēt jau es arī žigli kausēju, ja mēs ar šo vārdu saprotam vielas pāreju no cieta agregātstāvokļa šķidrā. arī līdz tiem 90°iem fiksiņām zeltu uzkarsēju. tad iestājas pirmais tempridūras platō (liela daļa enerģijas aiziet, atsvabinot vandeni no sviesta un to iztvaicējot). te jau jāsāk bišk uzmanīties (tobiš, tieši šajā (un nākamajā vēl jo vairāk) fāzē esmu sastrādājis muļķības – aizgājis uz ustabu uztīt un kādas anekdōtes palasīties) – pirmkārt, no pieredzes izskatās, ka sviesta/piena proteīni izkrīt/uzpeld (kazeīns koagulējas un nosēžas dibenā, bet sūkalu proteīni ar izgarojošo ūdeni uzpeld virspusē) pulka organizētāk/tīrāk, bet otrunvissvarīgkārtāk, es nepalaižu garām to mirkli, kad virums pēc ūdens iztvaikošanas sāk strauji karst un tie bladī protejīni to vien gaida, kā sadegt elles liesmās un paķert visu labumu sev līdz.
es pārāk bieži šitos sūdus esmu sastrādājis, tāpēc apstājos pie aprakstītās metōdes kā sev visģeldīgākās. nebūt neapgalvošu, ka ādamambijseptiņdēli un visi tagad dara Tā. vienīg palūgšu ņemt vērā mana ķēķaguŗū Harolda veiksmīgā kārtā Mak ceļamaizi:

From:[info]chaika
Date:March 3rd, 2017 - 09:14 pm
(Link)
Nu, es parasti uz mierīgas liesmas izkausēju un dežurēju pie katla, putas nost smeldama, kad tās pārstāja rasties - beidzu balli, melnos čurkstīšus katlapakšā negaidīju, man vienmēr likās, ka tie rodas no nenosmeltajām putām. Un vēl man bija licies, ka tie čurkstīši ir musarā metamā draza, a te izrādās, ka saldumos liekams!!! O_ o