ā, sorrī, pietrūkst gabaliņš par gījas vārīšanas beigām.

svecītes spēja pacelt temperatūru līdz teju simtam, taču, lai izdabūtu laukā pēdējās H₂O paliekas, vajag vairāk jaudas. pārlieku uz vislēnāko gāzes liesmiņu, un pēc 5-10 minūtēm °t atraujas no 100, sāk kāpt straujāk. tikām es ar tējas sietiņu sāku smelt nost sarecējušās putas (viena daļa proteīnu uzpeldēs, pārējie savāksies dibenā, ar termometra metōdi vieglāk izvairīties no stulbākās kļūdas, kad receklis apukšā piedeg un jāiet stūrī nokaunēties, jo sviests ir sadirsts).

tiklīdz virums sasniedz 120°, uguni nost. ļaujam atdzist līdz 40-50, tad prātīgi nofiltrējam caur vairākkārtīgas marles nēzdodziņu, izgrieztu pēc Pac-mana šablōna – lai akurāt iegulst augstāk minētajā tējas sietiņā.