Man vairāk interesē ko tu un citi leiputriju un nirvānu sapņotāji iesāktu ja izdotos tur nonākt. Jo pasaule kur "visas dzīvās būtnes atbrīvotas no visām problēmām un to cēloņiem" ir pasaule kur ir beigusies ne tikai jēga bet pa lielam arī iespēja vispār jebko darīt. Cilvēkam tomēr vajag šturmu un drangu lai taptu kkas lielāks par pirdienu.
dombrava on November 20th, 2018 - 03:19 pm Vientuļi mūžīgi mūžos kā pieredzam pasauli
Ja visi kaut kādā ziņā esam saistīti, tad ir. Galu galā dzīvojam sabiedrībā, dalām publisko telpu. Tas ir viens līmenis.
Varbūt esmu ieprogrammēta risināt citu cilvēku problēmas:D
Dzīvošana tikai sev rada lielu izolāciju. Ja esmu tikusi galā ar sevi, tad arī ir spēks un jēga palīdzēt citiem. Savādāk sanāk kā sakāmvārdā: Aklais aklam ceļu rāda.
dombrava on November 20th, 2018 - 05:32 pm Re: Vientuļi mūžīgi mūžos kā pieredzam pasauli
I wasn't born yesterday:D
P.S. Nevajag jau uztver arī tik burtiski. Pa šo ceļu lēnām kā gliemezis jau virzos kādus desmit gadus. Viss atkarīgs no spējām un paša attīstības. Tā ka no worries.
Visu viens nevar izdarīt, bet tas nenozīmē, ka kaut ko darīt nav jēgas. Ja dzīvo pasīvi izolētā pasaulītē, nekas nemainīsies. Pat Sartrs ir teicis, ka iesaistīšanās piešķir jēgu dzīvei.