gaišbrūnie gargraudu rīsi aplieti ar verdošu sālsūdeni, sasegti ar dūnu segu un briedināti (vienīgi tā var panākt īsti labus rīsus - verdošā ūdenī, vāku virsū un zem segas uz 15 minūtēm) vienlaikus ar šķipsniņu ķimeņu, tad vēl garneles un vēžu astītes, apceptas ar drupinātām mandelēm taizemiešu citronzāles mērcē - tas viss šobrīd atrodas uz lēnas uguns (wok pannas man nebija, piedodiet) skābā krējuma peldē (par skābo krējumu es nebiju īsti pārliecināts, drīzāk jau tur iederētos kokosriekstu piens, taču latvietis jau ar skābu krējumu apēdīs dajebko), bet es tikmēr ieliešu norasojušu LB šņabīti ar ābolu un rabarberu garšu (tikai nestāstiet man, ka tā ir sintētika, nu no kurienes rabarberu sintētika?), bet tikmēr bibliotēkā klusītēm skan jaunais Deivida Silviana, Stīva Jansena un Bērnta Frīdmana grupas Nine Horses 2005. gada albums Snow Borne Sorrow:

It’s a wonderful world
And you take and you give
And the sun fills the sky
In the space where you live

It’s a day full of dreams
It’s a dream of a day
And the joy that it brings
Nearly sweeps her away

droši vien, lieki būtu tagad teikt, ka visus mīlu