Reizēm man uznāk jaunas gribēšanas un sagribēšanās. Šoreiz jau kādus dažus mēnešus gribu uz Ermitāžu. Atkal gribu tur iet un apmaldīties milzīgajā sapņu muzejā. Sanpēterburgu gribu atkal apciemot. Ļoti ļoti. Nekas, šī doma pamarinēsies kādu laiciņu un tad mēs aizbrauksim. Jo šitik lielas gribēšanas piepildās absolūti vienmēr. Ja es kaut ko gribu pietiekoši labi, tad tas sakrīt rokās kā dāvanas.
Un pat ja šķiet, ka man visu laiku veicas un dzīve vienkārši slīd kā tāda laimīga bildīte, atcerieties - man ir divi bērni, divas absolūti vājprātīgi izjukušas attiecības ar bērnu tēviem un ādas alerģija uz dažādiem tekstilmateriāliem un sadzīves ķīmiju. Pārējais viss ir perfekti 😂
Ko sūdzies?