Božena Chodunska

Līzes iniciācijas ballīte, es tā ceru, patika visām iesaistītajām pusēm, brālēns Jndržiks konsultēja jauniešus dzeršanā un pīpēšanā, Bļanna konsultēja dzīvē. Bija dejas, prāta spēles un vispārēja saviesība, dīķī ielīda tikai daži, un tas varēja notikt, kad ledus dažādās nozīmēs bija tapis salauzts, vemšanas gadījums bija tikai viens un tas pats kulturāls, un liecināja par lietotāja morālo stāju. Kā vienīgais nopietnais starpgadījums kvalificējas Līzes lidojums pa trepēm ar secīgu kājas dauzīšanu. Līzei uzdāvināja ķeblīti, kur pakāpties, lai būtu garāka, prezervatīvus, lubrikantu, tīģera vanziju un citas noderīgas mantas. Rasols palika pāri pat nesamaisīts, un tagad mēs ēdam rasola sacepumu ar sieru. Vakar bija siltie kartupeļu salāti. Nu...laikam neieteikšu, lai gan pēdējā deva, ko ēdu būdama badā likās pavisam ambrozijs, ko domajies. Komanda gan zaudēja spēli, kurai, liktenim aiz ieraduma darot gauži, bija piekritis notikt nākamajā rītā, taču galvenais jau ievērot olimpiskos principus. Vārdu sakot, Viva Cuba, un nepiedāvājiet man rasolu nekādos agregātstāvokļos.