Božena Chodunska

Man ļoti patīk mūsu pusmežonīgais dārziņš, kurā, nu tā ir sanācis, ka samtenes kopā ar rukolām un pupumētrām un šitiem te burkāniem, un kā vienā galā sakop, tā otrā galā aizaudzis, lai gan, nevar jau sūdzēties, dažiem noslēpumainiem nostūriem šogad tā arī nesanāca pieķerties ar lāpstām,jo vajag jau arī uz jūru un Gauju, un tā tie arī ir tādi noslēpumaini palikuši.
Dažas puķes un bezvārda audziņi sasējas paši un izvedo tik glītas kompozīcijas, kādas laivojot var novērot Gaujas krastos, un tās tur noteikti neviens nav stādījis, ja nu vienīgi lielais Dārznieks, kā teiktu brīvmūrnieki. Nujā, un man tāds pamežonīgs dārzs liekas aplam skaists un dabisks, lai gan svešiem tas droši vien liekas tik pat skaists un dabisks, kā atmatā aizlaists bikini.
Un tā es te sēžu tumsā pie cīniju dobes, dzeru lietuviešu 999 un grila gaismā rakstu. Kuram vēl iet tik labi, mīļo Garkājtētiņ, dārgo dakter, cienījamie Rīgas apriņķa grāfi un hercogi? Rej suns, uz jumta būkšķ krītoši āboli, krītošas zvaigznes nebūkšķ.
Starp citu, uzlēca Mēness.