Vēl ir viegli, ja nav ko nožēlot un ja nav, ko gaidīt. Tas ir vieglais rūgtums. Visiem putniņiem jau nav jābūt krāsainiem un viegliem.
Zinu, ka šovakar ir labi, bet rīt jau atkal būšu sērīgs un bezcerīgs, un parīt atkal cerīgs. Nevajag analizēt tik daudz.
Vajadzētu spēt ļauties, diemžēl pašam šī spēja reizēm klibo. Tomēr visu laiku liekas, ka viss labais, kas ar mani varētu notikt, vēl nav noticis. Naivi, jā. Taču ja uzskatīšu, ka viss labais ir aiz muguras, tad dzīvot nav vērts. Varbūt vēl pats kļūstu labāks, neskatoties uz to, ka mana mālainās zemes sirds sacietē.. Maigst jau arī.