Romāns trim trubadūriem un sievietei jeb Alus no Beirutas - Lidlauka zvaigznes 28 no 30
Lidlauka zvaigznes.



Rakstot savu pirmo romānu izkristalizējas vairākas svarīgas domas, kas balstīs krūtis turpmākajos meklējumos. Īsumā tās atstāstot gatavais pūdercukurs sanāk. Paskaties, konspirācija ar kaut ko saldu sola labu nākotni un varbūt kādu plikni. Tārpiņi sasparojas. Kūts manas mātes labākā sirds. Uzmanīgi runājot par saviem vecākiem, tevi vēl daudz ar viņiem saista. Kad atnāk mājās lielais lielgabals. Liels gabals un liels. Bezsvara stāvoklis, kurkuļi ceļ māju un cep olu, omleti, kulteni, puteni, savas mājas purvā cēlis visu vienā rītā pārdod. Lielo naudu, naudu, naudu debesīs aiznes.
Parunāsim par svarīgos, kretinē atgriezties tālu, jo vajag vienu lielu naudu. Tā es palaidu garām, kur tu paliki cūka. Visu laiku man sekoji, es tevi tūlīt uzšķērdīšu, tu tauku pika, es tevi izgriezīšu no iekšas uz āru un izkurināšu slapjā ugunskurā tauku nošķiestiem griestiem.
Kas man seko, tam ir cauri, visas dzīslas iztek sausas. Nāves ielokā uz galvas stāv ulvs un karina pautus pa logu labi redzam saule. Ja kādu no meža dzīvniekiem padara aklu, tas izliekas karinām pautus ārā pa logu. Maigā dvēsele, tevi nošķiebs kā kreisu kāju, kā druvā izvārtītu kreklu, tu būsi miris trīs reizes un tavu orgānu paņems pārstādīs ķirzakai ar mīksto ķ un tu nožēlosi savu dzimstību kā nožēlo grēkus Slobadans Miloševics savā nāvinieku kamerā ar iekšējo orgānu dekoru.

Paldies, pagaidām pietiks. Ne katrs uzdrošinās mani aizvainot. Tālākais stāsts būs visai nožēlojams. Uzbrūk ērce, sakož pautus. Melniem burtiem parakstās viesu grāmatā un aizbrauc. Manas dusmas nāk ārā arī šeit un tādā garā. Un tu turpini, man jau ir ideja par romānu un tā aug kā garā pupa. Skaties, ka vienvakar neizšaujas gaisā kā petarde, tad tik būs brīnums. Redzi, kā viņš sēž un raksta un nekādas vasaras romances nespēj novērt uzmanību un tikai pats glupākais un glumākais spēj iedomāties ziedam liepas. Ja es saku hop, tad ir vislabākais laiks iespiesties un nelīst ārā.

Kājas klausa gandrīz visus manus draugus. Paskaties, kā ietrenējās un tagad laiž kā divi deviņi. Četri piecpadsmit, astoņi astoņpadsmit, kastaņi gruntsūdeņi, paipalu olas, kolibri gaļa mazās daiviņās uz liela šķīvja. Saredzi mani labi. Es esmu no ogles un tērauda. Lai dzīvo meža gulbji un stārķu kājas kā šķīvī samestas paipalu olas un bekons un šķiņķis atdzejo mani no valodas valodā paņem sev līdzi kā koku uz Staiceli.