šis vakars īsumā : )
kur ir mana lidmašīna? kur ir mans prātiņš aizlidojis? nē, jāpārtrauc mācīties laikus, lai tiešām nenojūgtos! cik viegli super jautrību var pārvērst stulbībā? šodien pārliecinājos, ka tas ir ļoti viegli. jau gandrīz tā arī notika, bet tomēr es paspēju nobremzēt. bet vispār bija tiešām jauki un jautri, ja neskaita manu uzvedību. vienīgais žēl, ka tādi vakari nenotiek vairs tik bieži kā agrāk - katru piektdienu. bet laikam jau, ka mums tomēr drusku apnika katru nedēļu novest sevi līdz ārprātam smieklu lēkmes dēļ. vai vārds "ūpis" var izraisīt smieklu lēkmi? un kā vēl! tas gan bija pirms kāda laiciņa, bet palicis ļoti svaigā atmiņā, jo tā es tiešām vēl nekad nebiju smējusies (tas bija daudz trakāk nekā parasti). mēs smējāmies no vietas pusstundu. un tas nebija tā, ka bija jāmeklē jauni iemesli smiekliem - visu laiku kaut kas jauns sagādāja smieklu lēkmi. nācās pārtraukt rēkt, jo tiešām palika reāli sūdīgi. sāka žņaugt sirdi un sāka tiešām aptrūkties gaisa, jo nebija neviena starpbrīža, kad tā normāli elpot. vispār, to atceroties, man sametas tā ļoti dīvaini. nu neesmu es normāla (tādā nozīmē, kādā es uzskatu, kas ir normāls). tā bija viena no trakākajām mūsu izēšanām. bet vispār katru reizi notiek kaut kas neiedomājami dīvains, ko citiem cilvēkiem būtu jāredz. un tā nu mēs šovakar nonācām līdz nākamajai trakajai domai, ka visas mūsu tikšanās reizes vajadzētu iemūžināt - beigās sanāktu tāds psiholoģiski dokumentālais gabals, ka tik turies. nolēmām, ka nafig vairs mācīties, jo protams mūsu filma būs kases grāvējs un nauda un darbs visam mūžam mums būs nodrošināts! nolēmām samesties un nopirkt kameru.
tāds nu bija šis vakars īsumā. eju dzert saldējuma kokteili un ēst kūkas. šovakar riju! :D