Bļ*, ienīstu Māri! :D
Vakarā aizsākas čats, tā nočatojam līdz kkur pus3iem, kad viņam izlādējas portatīvais. Nu ok, darīt nav ko, jāiet gulēt. Visu vakaru man bija tāds totāli fucked up garīgais, tikai šoreiz bez iemesla, taču tgd uzlabojās. Heh, čats iedarbojās. Lēnā gaitā čammājos uz gulētiešanu, paskatos zvaigznēs vēl [viena nokrita ^^].. Pulkstenis pāri 3iem, esmu jau pie gultas, lai līstu iekšā - zvana Māris. Šamie pilsētā, grib lai es nāku un paķeru kōlu līdz. Pēc visai pailgas laušanās izdomāju, ka tomēr nē. Nākamreiz. Mierīgu sirdi ielienu gultā beidzot, palienu zem segas, mrr.. Guess what - pēc 10 minūtēm zvana atkal. Šoreiz varot nākt bez kōlas. :D Pasaku, ka ienīstu viņu, un ceļos. Pus4os no rīta. Ar 10 gultā pavadītām minūtēm. Pēc nenormāli garas dienas. Bet nu pasēdējām parkā, tad ar riteņiem līdz upei; tāds viduvējš pasākumiņš. However, dīvaina sajūta sēdēt un skatīties saullēkta debesīs ar šamējiem abās pusēs. Bišķi tā, unreal. :D
Viennozīmīgi galvenā lieta, kas man patīk naktīs pilsētā, ir tukšums. Vari iet, kur gribi, darīt, ko gribi. Dienas laikā jau nevarēs braukt tieši pa ielas vidu, izplest rokas kā spārnus un starp visām kaijām un vārnām nobļauties 'woohoo!'. Ideālas izjūtas. ^^

Šī pirmdiena, lai arī tagad jau sen ir the day after, ir viens ļoooti garš pasākums. Diena, kurā tika atklāta Friča Brīzvemnieka pamatskola, lol.