Palmas zarā karājās Muktupāvels vāļājās uz smilts graudiņa bez kauna, vienu dzīvību spiež ar dūrei līdzīgu izcilni bikšu priekša pie sienas piekārta trīc zobi un zobrati draud izjukt, ja netiks pile eļļas izliet visu vakardienas vīnu mēs esam svaigas zvīņas ar paceltām rokām balsojam tualetā sejas taisām un izliekam savas iekšas uz papīra gabala
kā japāņi
raksta
no augšas
uz leju.