poli-ceji-stiska valsts mūs gaida
ar uzrunu kanālu un pareizu diktūru
tinktūru, kungs, ar baltu smaidu
ielej pa rensteli mazbērnam saujā
strupi vārdi saķerti tīkliņā spurinas
laikam bez naudas bez zābakiem
nemieri
izkāra šalles par zīmi ka karš
uz liesmas izcepts pēdējais
parazītu bars
nesaprata virzienu atnāca nevietā
tagad uz galda virtuvi kurina
karstu kā pirti un prasa un atkārto
mēs no saulrieta zemes uz indiju
vedīsim cilvēkus atdoties liktenim
nāciet mums līdzi būs karlsons, ugunskurs
lanternu, šķiltavu, lāpu es salāpu
savu dzīves stāstu ar lupatu garenu
trijstūri žeberu uzlieku apmale
pirkstu ar šķērēm saduru asini
punktiņus svaigus kā maize no cepēja
aizbēga rausītis pār palodzi karsts
lapsai mutē marokāņa auss