Negribu strādāt.
Marta Pujāta stāsts, lasīts ar miegainu galvu, čomiņš, kurš 2 kabinetus tālāk jau gandrīz stundu gaida, kad nākšu dzert tēju, un mana vājprātīgā akadēmiskās zīmēšanas pasniedzēja pēcpusdienā. Ak jā- mazajam bračkam dzimšnas diena.
Ja vien ir otrdiena.

Pirms 10 gadiem Juris Hiršs televīzijā stāstīja par kādu grāmatu (nežinau, zinātnisko fantastiku cenšos nelasīt), kur cilvēkiem bij nezin kā zināms, ka līdz ar saules lēktu iestāsies pasaules gals. Visi dzer, demolē, uzdzīvo, laupa, bet vienā dzīvoklī mierīgi guļ vīrs un sieva; vīrs iemiegot dzird, ka vannasistabā pil krāns, pieceļas, aizgriež to un iet atpakaļ gulēt. Un tā viņi noguļ līdz rītam...
Moš visam tā vienkārši uzmest Nikolaju? It vud bī faņī :D

*
Uzdzīvoklis.