Pārsteigumi nebeidzas
Izskrienot no biroja uzskrēju virsū cilvēciņam,kursh pirms nepilniem 2 gadiem devās uz Great Britain strādāt[noprecizēsim - viņš uzskrēja virsū man =)].Šoku uz līdzenas vietas papildinājā vēl uzruna: "Aijj, zaķīt...". Zinātāji varētu iedomāties manu reakciju un knapu savaldīšanos neigāzt vienu kreiso āķi šamējam, bet nu tikšanās prieks to apvaldīja. Tā nu neplānota darba rūtīnas pauze "Latvijas 1. rokkafejnīcā" un patiesi baudāma un ilga saruna.Atļaušos piebilst, ka viņš bija mans klasesbiedrs no bērnudārza līdz 3.klasītei tikai, bet mani tik ļoti spilgti un labi atceras, ka pat uz ielas spētu atpazīt.
Šādu brīžu dēļ ir vērts paciest arī pārējo dzīvi.
Es šodien mīlu tevi dzīve, kas par sevi ir nenormāli...