man liekas, ka esmu slims, nevis vesels auns, kas tas ir, brīžiem normāli, bet tad atkal sākas spriedze, kad skatos uz baznīcas torņiem - ir labi, kad novēršos, atkal kling-klang, šodien taču tādas debesis, kādas man vislabāk patīk, sudrabs uz sudraba kārtu kārtām, velns, kas tā par mazspēju, vai, dievs, tas esi tu, turklāt esmu klusuma badā, gribu nevienu nedzirdēt, pilnīgi neko nedzirdēt, bet ja dzirdēt, tad tikai vēju, koku šalkoņu un putnu dziesmas, pašļi vsje von