Krustcelēs
Mūsu mīla bij kā sapņu ziedi,
Ziedi, kuri nekad nenovīst
Kādu rītu saulei pamostoties,
Bij bez pēdām pazudusi tā
Ne jau visi atkušņi nes pavasari
Ne jau katra aizraušanās mīlu līdzi nes,
Teic, vai tādēļ dusmoties tu vari,
Krustcelēs ja izšķīrāmies mēs?
Pavasari nāks un nāks bez gala,
Logos atkal leduspuķes plauks,
Mūsu mīlu nosargā, ja vari
Ziemas naltīs aukstās, skarbajās