Vasaras sākums
Cik dīvaini, ka cilvēki kurus gaidiju neieradās, viņi šķita daudz labāk zināmi, bet savā ziņā piekāsa, toties pa šīm dienām radās sava veida saikne ar tiem jaukajiem cilvēkiem, kas atbrauca,jo pirmstam tā gan nebija, tad tagad gan! Šis apburošais laiks, nezinu smieties vai raudāt, kam pateikties par to ka tieši šajās dienās sākās Vasara :) tās sajūtas, cilvēki
Patiesi radās kolosāla kopības sajūta, ja pirmajā vakarā vēl nebijām iejutušies, tad nākamajā dienā gan,nakts pastaiga,tik jaukais pārgājiens -tante ar mazajiem kaķēniem un suni,vistām,zemceļa tunelis,pakalni, akmeņainā upīte, Susuru liegums :) pilsdrupas kopīgi gatavotās pusdienas, nenormāli smieklīgie klusie telefoni,tik skaistās un maziņās ķirzakas, bet tik daudzie gliemeži... tik liela nevēlēšanās atgriezties!!!
Kādēļ mēs nevaram tā dzīvot visu laiku, kādēļ mēs tomēr atgriežamies rutīnā, kādēļ mēs nepaliekam pie saviem sapņiem, kurus realizējam tur tajās dienas, dzīvojot vienkārši kā ir!???!
Mani iepriecina, ka mēs visi aizmirsām, ka mums ir mobilie telefoni,aizmirsām, ka pirmdien skola, darbs ...
mazliet, pārdegusi saulē, bet ļoti jauku atmiņu pārpildīta, paldies baibai,līgai,laurai,lindai,elvīrai,ievai,anitai,anrijam,pitcham,edijam,krispītim,andrim par vinreizējām kopīgi pavadītajām dienām un mīļajām dāvaniņām :)
Ir vēl ko tik daudz teikt, bet esmu atgriezusies rutīnā un nau laika, jādodās mācīties, lai gan ārā tik perfekts laiks ... besī