Izskatās, ka lieciniekiem īpaši nepatīk ierasties uz šī procesa sēdēm. Šodien nebija ieradies neviens no diviem plānotajiem. Izrādījās, ka to liecinieku, kurš nebija ieradies piektdien, nebija arī izdevies sazvanīt, cilvēks esot devies atvaļinājumā, vārdu sakot, visi gali ūdenī. Otrs, savukārt it kā pat pavēsti esot saņēmis, bet ieradies tik un tā nebija, klīda baumas, ka šis otrais liecinieks ir praktizējošs advokāts.

Tad nu prokurors piedāvāja, ka tiesa varētu lemt par šī otrā liecinieka piespiedu atvešanu kādā no nākamajām sēdēm, bet to pavisam pazudušo aicināt vēlreiz. Zelčs uzsvēra, ka tiesai vajadzētu cītīgāk apzvanīt lieciniekus, par ko Vārpiņš iebilda - tie tak ir apsūdzības liecinieki, lai tad apsūdzība arī apzvana, jo aizstāvji jau nu gan nemēdz tiesai lūgt aizstāvības lieciniekus apzvanīt. Un sūtīt policiju pēc lieciniekiem laikā, kad valstī ir taupība un policistiem nav benzīna par ko aizbraukt tur, kur tiek pastrādāti īsti noziegumi - tas nav valstiski. Tiesa nolēma nevienam vēl pakaļ zēnus nesūtīs, aicinās vēlreiz.

Ak jā, pēc cītīgas ārsta izziņas studēšanas prokurors laipni atzina, ka iepriekšējā tiesas sēdē slimojošais apsūdzētais nav bijis tiesas sēdē attaisnojošu iemeslu dēļ.