pirmā nakts un pirmai rīts iekš Tronheimas.
interesanti, lai neteiktu vairāk.
dzīvojam kopā ar kādiem latviešiem, kas liekas super draudzīgi.
ceļš iespaidīgs, kalni, kalni un vēlreiz kalni. pa visu Norgi tik uz leju braucām.
esmu sapratusi, ka izslēgšu meļus un liekuļus no savas dzīves, bet vēl nevaru izdomāt vai visiem kam vajag pateikt patiesību to ar arī pateikt.
tagad sāksies valodas kursi, darbs un dzīve.
dupsī visus tos, kas to ir pelnījuši. domāju - nu nafig - jānostučī ar, lai vieglāk ap sirdi.
tagad jāvācas istabās un jāšauj dzīvē.
piedod Latvija, es tevi mīlu, bet tev ir par daudz ļaunu cilvēku un par maz iespēju iesākumam.