Nu tā. gribas kaut ko pateikt, bet nav īsti skaidrs - ko. Šī pusotra nerakstīšanas gada laikā tik daudz kas noticis, ka, kad par to stāstu, pati vairs neticu un jūtos kā melojot.

Savējie gan var neuztraukties - grāmatas nerakstīšu. Ar to jau tāpat aizraujas gana daudz apkārtējo. Gan tēvs, gan grieķu draugs. Pēdējam gan laikam tuvākajā laikā būs citas rūpes, jo aizvar viņš izgāza manas istabas durvis, kuras man šodien uzkrita virsū, bet vakar uzspridzināja plīti. Katram savs.