jau kopš bērna kājas un rokas es esmu apzīmējusi visu, ko nevajag, ieskaitot skolu un augstskolu solus, istabas sienas un logus un durvis.. nemaz nerunājot par vabolītēm uz mājas sienas Vaļņu ielā (nē, es neapzīmēju vabolītes, bet māju) bet vakar Jurģis man ļāva uz savas elektriskās ģitāras ar mūžīgo marķieri sazīmēt dzīvnieciņus un tas bija tik pagodinoši!
un vēl es atcerējos, ka pirmoreiz satiku Jurģi, kad sēdēju uz Valtera&Rapša palodzes un zīmēju tur taureni, un tad viņš atnāca un pieķēra mani (šito tu vari pastāstīt savai mammai:)