Es tagad te sēžu un Marija, uzkāpusi uz krēsla man aiz muguras, taisa man matus. Sāpīgi. Sāp, es saku, un viņa mierina - es tev viegli viegli, centīšos saudzīgi. Citādi, saka, tev savēlušies mati. Savēlušies no vēmekļiem. Vajadzētu izmazgāt ar šampūnu un balzāmiņu iesmērēt.
Es viņai piedāvāju uzēst. Negrib neko no manis piedāvātā. Beidzot viņa izdomā - gribu ceptu, vecu kurmi.
No rīta pamodusies murmina - saulīte, puķīte, sviestagurķis. Tas ir no Potera.