Madara ([info]_whisper) rakstīja,
@ 2007-09-19 00:16:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Es zinu
Un tad Tu vairs nebiji. Nebiji viņas elpas tuvumā. Stipri saņēmās, lai neviens neredzētu viņas drūmas domas un reibstošus soļus.
Pastaiga tumsā, lietus vienmērīgajā skalojumā, domu lenkumā, caur sevi, caur skaņām.
Tas bija vakars, ko nīst un dievināt.
Tagad viņa nav vairs tā pati. Elpo līdz ar mani.


(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?