Miegs nemaz nenāca, bet kafiju uztaisīju un izdzēru tik un tā. Tagad jūtos pavisam apdullusi, un diženais tulkošanas darbs diez cik raiti nevedas. Labi vēl, ka nepakļāvos klasiskajam vilinājumam esmu viena mājās, značit - vīnu galdā.
Man bija iedalīta arī viena cigarete, un tā nu mēs divatā pastāvējam uz balkona un pavērāmies zvaigznēs. Labi, ka šis skats nekad neapnīk, jo tāpat kā nav divu vienādu saulrietu, arī debess jums naktī ikreiz ir savādāks - kaut gan teorētiski tā nav, acīmredzot tajā tiek projicētas tā brīža domas un izjūtas. Mēness šonakt apaļš un skaists, un es ceru, ka arī Aldis, kuru tā arī neizdevās sazvanīt, savā attālajā valsts nostūrī to redzēja.
Tāda, lūk, mana pirmsjāņu experience. Diemžēl portālā izlasīju, ka gada īsākā nakts jau bijusi divdesmitajā vai divdesmit pirmajā jūnijā. Tā nu Līgonakts maģija drusku pagaisusi. Bet es uz to joprojām lieku lielas cerības.