beidzot mājās. brīva no stulbām domām un sajūtām. vismaz pašam tā liekās.
naktī ar brāli aizčāpojām līdz kapiem. aizdedzām svecītes. nomocījāmies ap savu izgudrojumu, kā svecītēm lielā vējā degt. un izdevās. projām ejot atskatoties sirsniņa notrīcēja cik tas bija skaisti.
z-svētku sajūta joprojām līdz manīm nav atnākusi. nu i nevajag. piekāst.
ar brāli izjautrojāmies cepot 2atā piparkūkas. sacepām daudz nēģeru ezīšus, tik pat daudz normāli iedegušos (tie mums sanāca uz beigām:))). cepām aļņus un skolēnus un dziedājām Gobziņa dziesmu par alni un skolēnu ar sviestmaizēm ;)))
un man patika naktī iet pēc eglītes, ko vest uz Rīgu. tumsā pa brāļa takām. ezic pakļ ar ļodzīgām kājelēm :)
pēc ilgiem laikiem ar brāli spēlējām dambreti. sasodīti jautri ;)))
un mājas mūs ar māsu sagaidīja ar kārtējo pārsteigumu - gāzes noplūdi un aukstumu ;)))
ezic jau kā losītis gandrīz ieslēdza mūsu šaubīgos elektrības slēdžus un gandrīz viss aizgāja pa gaisu ;)))