Tallinn
jauki atgriezties Tallinā, taču kremt tas, ka nebija iespējas satikties ar Sami- toties.. nākammēnes viņš būs Rīgā! :)

principā- viss vairāk vai mazāk būtu bijis tiešām jauki, jautri utt., ja vien vakarnakt Gutars nebūtu piedzēries tā, ka arī visu šodienu bija jautrā prātā un apkaunojis vakar sevi, velkot mani sev visur līdzi- es tiesām gribēju labāk gulēt nekā noskatīties, cik nozēlojami viņa uzmācas Ričardam, Kalvānam (ceru, ka pareizi uzraksīju), Igoram ..man viņu kļuva žēl. Viņa manās acīs zaudēja daļu cieņas, jo tiešām- tas viss ko viņa darīja, teica un gribēja mani brīžiem nepārspīlēti šokēja.

no rīta, kad gāju modināt Ingu, par kuru visi, protams, bija aizmirsuši, un iegāju pie Gutara.. ieraugot kādā paskatā viņa planēja no gultas līdz WC, pieķērusies pie manis, atteikdamās no brokastīm, iekrītot atpakaļ gultā un lepni izbļaujot: " Tur nav par ko runāt!", es pēkšņi sapratu, ka laikam tā mūsdienās kļuvusi par normu! nezinu kas tas īsti ir, taču.. laikam esmu vīlusies viņā, taču- kuram gan negadās?! (viņai pēdējās reizēs šķiet, ka vienmēr..).

es neaprunāju viņu vai ko tamlīdzīgu.. vnk cenšos tikt pāri tai sajūtai, kas radusies pēc visa redzētā, dzirdētā utt.

apņemos līdz rītam aizmirst un vairs to visu nepieminēt nekad. vajadzīgs vēl laiks tā sagremošanai.

Krapsis vakarnakt bija vējš (viņš stutēja sienu, slēpās skapī no Grantas, jo tā viņu meklējot un esot līdzās -kaut gan viņa par to pat nedomāja, centās uzturēties starp mazajām meitenēm (vienmēr viņam ir divas) utt., mēs saskrējāmies uz stūra 7.stāvā ar vienādu domu prātā : " 805.nr. atslēgas". Pēc vēl pāris "uzpeldēšanas" pie mums, viņs kkur noklīda (laikam pie mazajām))- Krapsis vējš tāpēc, ka nepārtraukti skrēja, atskrēja un atkal aizskrēja, no viena stāva uz otru, murminādams.. viņš nepārtraukti skrēja!

bla..bla..bla.. tā un šitā..

nozēlojami ir apmaldīties Tallinnā, zinu, taču- pamēģini pats kkur doties kopā ar Juraku, kas ir pilnīgi pārliecināta, ka dodas slimnīcas virzienā, ejot pilīgi pretējā virzienā, pārliecinoši apgalvojot, ka mēs pa šīm ielām gājām uz noteikto vietu! bet tas laiks, kuru mēs pavadījām maldoties + slimnīcā un pie slimnīcas, gaidot pārējos pārrodamies no vecpilsētas mums pakaļ (nosacīti), bija tiešām neaizmirstami labs savas jautrības dēļ!

aij..-principā vēļ daudz ko raksīt, taču īsumā- pasākums labs, žēl, ka tik īss.. man ir slinkums rakstīt!