par to kas tagad ir
nu vispar jau tagad nekaa tada nava. tieshi taa ir tads ka tukshums, kuru vajadzetu aizpilditi. iespejams tas taa veidojas no tas bezdarbibas, kas valda. nja man te kojas kuras es dzivoju nava mana PC, nava manas gichas. lai ta pirma nedelja butu taa grutakaa. gan jau velak tas fichas aizvedishu. bet vispar mana koju dzive ir normala, no sadziviska viedoklja, varbut pat looti laba. citiem tur vispar ir sausmu stasti. tachu mana sabiedriska dzive ieks sita iestadijuma pamatigi ieklibo. pagaidam pa shitam dienam neesmu iepazinis nevienu tadu kartigu chilleri. nu ari lidzigi domajoshie nava tik pat kaa neviena. visi tadi kautrigi, kaa es vai ari pagaidam grib nogaidit, kamer laiks pats visus sapazistinas. bet ir viena lieta, kura manaa koja apatik vislabak. tas ir skats araa pa logu. saviskji jau vakaros, kas saulesakens paliek gaismots un par tiltu traucas mashinas. njaa patiesham leilisks. smuki. man tiik. visparibaa par dzivi nesudos, ziniet, ja dzive ir nemitigi procesaa tad laiks ari paiet daudz atrak neka tad ja vienkarshi skata sekundes. un mans laiks tagad ir doties uz gultu. rita lekcijas agri: jau astonjos. arlabnakt cibinji