genesis....
mēs katrs esam tik īpaši, svarīgi, oriģināli interesanti utt..utml...bet to novērtēt spējam tikai mēs paši un Kāds....šis Kāds ir vienīgais, kurš patiesi var būt ar mums un darīt visu tā un tad, kad mēs vēlamies....domāju, ka vaina ir tajā, ka esam tik atšķirīgi!!..nezinu, kādēļ Dieva plāns ir tāds, ka vīrieši un sievietes dzīvo uz vienas planētas, mīda ar kājām vienu un to pašu zemīti..pat dzīvo vienā ģimenē - tik tuvu viens otram...domāju, nebūtu slikti, ja vīrieši ar savu alu, kariem, copi un tam līdzīgām lietām dzīvotu uz citas planētas, kas jau pa gabalu smakotu un līdzinātos krāsmatām...planētu - Postu, Auksto aprēķinu un Jūtu infantīlismu.....bet no tiem drošā attālumā riņķotu Tā - no ārienes tik trausla, bet iekšēji spēcīga...skaista...smaržojoša un starojoša...gādīga un mīļa...planēta - Māte, Mīlestība, Romantika....kas šīm divām ir kopīgs?! nekā!...Bet!!!..Dievs salika šīs divas stihijas kopā....vīrietis sākumā bija viens - vaļojas zem dārza kokiem...kasīja savu pliko pēcpusi, izgrūžot gaisā nepatīkamas smakas...skaļi atraugājoties un lūrot uz dzīvniekiem, kas staigāja viņam apkārt...neziņā, ko ar tiem iesākt...izdrāzt viņus no koka vai pie koka....dārzs sāka novīst...ūdeņi tika piesārņoti...dzīvnieki tramīgi nerādījās vairs cilvēka tuvumā...Dievs saķēra galvu!!!!...vai pirmie kaķi tomēr ir slīcināmi!!!????...nē!!..Viņam bija plāns!!!...Viņš radīja sievieti...kādu, kas bija līdzīgs Viņam...un sūtīja pie šī - augstākā no dzīvniekiem, ar īpašu misiju - padarīt to par cilvēku....nabaga Ieva...viņa nevarēja atrast pieeju pie šī lopa, kurš jau bija tik tāl progresējis, ka iemācījies raudzēt dārza augļus un satīt zāli tūtītē....un šādā kondīcijā esot, ņēma priekšā, gan ezi, gan ziloņmāti....drausmīgs un bezcerīgs skats!!..neapskaužu Ievu!!!..viņai nebija citas izvēles...viņa pasniedza vīram ābolu, jo zināja, ka tā sekos vienīgais glābiņš - izraidīšana tuksnesī..kur bez zāles, dziras un nošķirtībā no dzīvniekiem varēs mēģināt izpildīt misiju.....bija grūti!!!...vīrs vairākārt meklēja ceļu atpakaļ uz savu paradīzi, bet nesekmīgi.....tā nu viņi sāka ceļu viens otram blakus, bet ne kopā....dažkārt atceroties savu ziloņmāti, vīrs ņēma priekšā arī Ievu....radās bērni....radās ciltis un tautas...radās cilvēce, kas tā arī neiet kopā...nesader kopā...bet peld viena otrai līdzās, viena virs otras..divas atšķirīgas daļas....misija izgāzās:(....Ieva meklē Dievu....meklē savu planētu ar skaisto, starojošo, mīlošo un romantisko.....vīrs?!...vīram pie jau paradīzes rotaļlietām (zāle, rūgstošā un drāžamlopiem) pievienojās jaunas vīru spēles....

iet laiks!! nekas nestāv uz vietas!!!...pamazām, ļoti lēni, bet neatlaidīgi, šie divi saplūst un sajaucas..tam ir gan pozitīvas, gan negatīvas sekas....daļa vīru kļūst cilvēcīgāki...bet daļa sieviešu ir ieguvušas vairāk vai mazāk no lopa....

manuprāt, šis bija bezcerīgs pasākums..vienīgais labums, ka tapa cilvēce....vienīgais, ko vīrs deva sievai - bērni...ja es būtu dievs, ļautu sievietei vairoties pumpurojoties....kā skaistam ziedam, ko nedrīkst aizskart brutāli un lopiski...bet respektēju To, kam bija šis plāns!!! varbūt vēl viss nav beidzies un tieši tad, kad liekas, ka ir sakāve, viss tikai pa īstam sāksies!!!..sievietes ir stipras!! mēs izturēsim!!!
....................