Nevaru nociesties, man jāpalielās - nupat uzzināju, ka pirmajos Rīgas Latviešu Biedrības statūtos bija fiksētas divas apņemšanās - nodarboties ar gara gaismas izplatīšanu (protams) un palīdzēt igauņu trūkumcietējiem.
Lieta tāda, ka tolaik uz kaut kādām Latviešu kopāsanākšanām valdība skatījās šķībi, bet 1868. gadā Igaunijā bija padevusies ļoti slikta raža. Tāpēc Latviešu biedrība tika pasniegta kā palīdzības organizācija nabaga kaimiņiem.
Vai tas nav skaisti?