jauno ierakstu dienasgrāmatā jaunajā dienasgrāmatā gribas sākt ar punktu. . punkts. grūti ir saņemties u ntā rakstīt. es esmu apņēmusies labot tikai drukas kļūdas bet arī tās vislabāk būtu atstāt tādas kā uzrakstās, jo labošana pārtrauc rakstīšanu un vēl šādi laikam var iemācīties ļoti ātri rakstīt, jo domas skrien daudz ātrāk kā pirksti klabina un arī pieturzīmes ir lieki laika kavēkļi izņemot komatu komats ir labs bet nu nevar saprast vēl pagaidām vai pauze pauzes nedrīkst pauzes nav labas pauzes apstādina apziņas plūsmu man gribas rakstīt ritmā kā skan mana jazzanova gribas ritmu ritmu ritmu bet nošu nav un tās jau es tāpat tik labi nepārzinu un es saņemšos un beidzot ieiešu tajā dušā un tad jutīšos svaiga un gatava jebkam gatava palikt te un gatava iet tur jāizdrukā jānopērk jāsakopē jāsaloka es ilgojos pēc tiem cilvēkiem ko redzēšu rīt man viņus gribas jau šodien es esmu mainījusies un pieradusi pie cilvēkiem atradusi no vienatnes man patīk būt vienai kad mājās ir kāds cits būt kaut kur citā istabā aiz aizvērtām vai puspavērtām durvīm būt vienai bet jebkurā brīdī kopā ar citiem un vēl es domāju par to ko darīt ar šo savu dienasgrāmatu cik publiski to rakstīt kam rādīt jo it kā jau te nekā tāda nav bet vienlaikus tas ir tik dziļi un personiski nu labi vēl nekā tāda intīma nav bet gan jau ar laiku būs jo kas gan var būt vēl daudz pesoniskāks ka tava apziņas plūsma tās taču ir tavas domas plikas kādas tās ir un atkal es sēžu ar sakostiem zobiem no kā var sākt sāpēt galva un grumbas pierē metas bet vispār es šo veicu kā rakstīšanas vingrinājumu uzņemt laiku un rakstīt neapstājoties vispār vienkārši ņemt un rakstīt ar roku to darīt ir interesanti bet ar roku rakstīto man vienmēr būs slinkums pārlasīt un izmantot kā tālāk apziņas plūsma ir tikai viens no rakstīšanas un radošās domas atbrīvošanas vingrinājumiem un pēc šī man būs ko darīt tālāk un atkal ritms un ritms un ritms un ai kā nevar saprast vai publicēt šo savā otrā cibā vai nē vai varbūt ar īsto vārdu vai nē nu labi īsto vārdu laikam noteikti nē vismaz pagaidām tas būtu tāds kā ekshibicionisms pat tad ja es to nekur nepopularizētu jebkurš to ieraugot varētu lasīt manas domas un vēl man kādreiz liekas ka punkts raksta tāpat tikai literāri ņem un apziņas plūsmā pieraksta visas savas literārā domu plauktiņa domas un no tā tālāk raksta ko citu vai vienkārši tā izraksta visu lieko un esošo lai atbrīvotos kam jaunam es zinu ka man patīk lasīt apziņas plūsmas un dženeta vintersone laikam tā viņu sauc nav laika iet skatīties viņa raksta tik skaisti un plūstoši ka lasās ritmā lasās un lasās un lasās tā ka nevar apstāties tā ka ir bauda sajūta ka lasot peldi tādā siltā upē kas tevi nes caur valodas pasauli caur iztēleas pasauli bet tādu piezemētu un normālu un vispār es neuzņēmu laiku un nezinu cik ilgi jau rakstu kādas minūtes desmit jau būs un man prātā ir vairākas domas vienlaicīgi laikam vai arī tās ļoti ātri seko viena otrai es nezinu nezinu nezinu zinu tikai ka šis ir ļoti interesanti un varētu būt mans kursa darbs vai bakalaura darbs ja man izdotos rakstīt regulāri bet to negribu sev likt kā mērķi vai uzdevumu kā būs tā būs un man zvana telefons jābeidz viss lai cik arī interesanti būtu.