Ai....
Cik ilgs laiks pagaajis....
Visaadas darboshanaas... Kaut kaa nezinu kaapeec cibaa ieeju ar katru dienu retaak , vai nu nav laika, vai arii kaut kas cits... Pagaidaam veel nezinu.....
Kaut kaads miers un stabilitaates sajuuta.... Galvenais , ka zinu ko veelos un zinu kur virziities... Pilniigi nejaushi vakar atklaajumi par sev tuvu cilveeku..... Juutu ka tajaas attieciibas ir kaut kaada uzspeele no otra cilveeka puses.... Varbuut taa ir skaudiiba, vai kas cits, bet vinjas reakcija mani vakar paarsteidza... Biju it kaa to jau agraak pamaniijusi, bet vakar laikam beidzot pieleca... Pilniigas savtiigas intereses un uzspeele, apvainoshanaas par lietaam, par kuraam laikam vajadzeetu tikai priecaaties... Zheel... Juutos kaa pie sasistas siles, jo par sho cilveecinju esmu vienmeer staaveejusi un kritusi, ja vinjam tas ir bijis nepiecieshams... aciim redzot vinjai taa ir bijusi tikai speele.... Nu nekas, ar to jau dziive nebeidzaas ...
Man prieks par tiem cilveekiem , kas mani gruutaa briidii vienmeer ir atbalstiijushi ( un nevis zheelojushi, bet tieshi atbalstiijushi)... Tas dod taadu speeku...
Uz dotobriidi saak raadiities, ka zemaakaa kritiena punkts manaa dziivee tuliit jau buus pilniiba aiz muguras... Labi ka tajaa briidii nepadevos, bet nebij jau arii vajadziibas(pashai tagad par savaam domaam naak smiekli)... Jo ja dziivee ir kritiens , ka liekas ka viss cauri, tuuliit viss beisgsies, tas jau vien noziimee tikai to , ka celjs tagad ies tikai uz augshu, jo zemaak tachu vairs nav kur....
:)))