"bērnībā mani daudz [...]. tagad man jāklusē šādi." man nav māju, dažreiz nav ko ēst. materiāli neesmu casheris un uz ielām cilvēki atpazīst manu seju un skumjās izvairās no skatiena. bet iet šo ceļu esmu laimīgāks kā jebkad agrāk. jūtu enerģijas, redzu visādu kaut ko un ēdošais gars man dāvina iespējas ar to spēlēties. man patīk cept, man patīk tomātu pasta, man patīk beigu laiku solījumi tumši piepildāmies, man patīk velna impotence - ar smaidu un paceltu galvu, stingriem, pareiziem vaibstiem, acīs ne asaras tam lepni ejot pretī savam liktenim. sīkums, bet patīkami šim kalnam augt.