Lūk, vakar autobusā* aizlasījos grāmatu un aizdomājos, ka tas fakts, ka es tā ikdienā braukāju ar autobusu citā valstī, ir mana apzināta lēmuma sekas. Neviens mani nespieda atrasties tieši šeit. Tā doma ir grūti izstāstāma, bet pozitīva.
* Vienkāršāk izstāstāma doma — man patīk šis gadalaiks, bet ar velo vairs diezko nepatīk braukt. Es nemāku lēni braukt ar velo, bet, ātri braucot, es ātri vien sasvīstu, un tad pāris dienas vēlāk vairs nejūtos labi, tāds pussaaukstējies. (Esmu vesels, paldies par apjautāšanos.)