viens divi viens
citiem attālums ar sev tuvo cilvēku esot tāds savā ziņā pozitīvs elements - kad esi spiests izjust otra prombūtni un varbūt novērtēt otra esību, pozitīvo attiecībās un, nu sailgoties.

kad palieku uz kādu laiku viena, lēnām pierodu pie šī "stāvokļa", pierodu pie sevis un savas divvientulības, savām lietām, lietu kārtību.

Sajūta, ka tas tāds tā kā instinktīvs pasākums - pašpietiekamības stiprināšanai vai kaut kā tā.

ēst gan vienai negribas.