laiks restrukturizēties
lai arī ko es iedomājos ar šo vārdu - restrukturizēties es domāju - sevis uzlabošana, savas dzīves sakārtošana, jo tagad ir mudžeklis un tas viss ļoti atspoguļojas tajā kāda šobrīd ir mana dzīve. visu laiku ir apziņa, ka kaut kas ir nokavēts, vai tiks kavēts. slikti tā domāt, jo man liekas, lai cik savāds būtu dzīves punkts šobrīd, ir jābūt pateicīgam par visu, kas piedzīvots un jāapzinās, ka viss vēl ir tikai priekšā... un ar šiem vārdiem var pabeigt skriceli virtuālajā pasaulē. interesanti būt redzēt kā dalīšanās ar šāda veida informāciju izpaustos pirms 100 gadiem.. vai kādu vispār interesētu neparasta puiša dzīve normālajā pasaulē. nesen tieši lasīju vai dzirdēju, ka "homosexuality is natural, but it is not normal"... to pašu laikam var attiecināt uz biseksualitāti. man šogad vēl nav bijis sekss ar sievieti, arī ar vīrieti nē un ja tā padomā - lai cik dīvaini tas nebūtu, mani sekss šobrīd īsti pat neinteresē tik ļoti, lai es "ietu medībās". cik tas ir dīvaini, jo redzi kā apkārt visi ņemas. to apliecināja šodien redzētais kaimiņienes puncis, tik mīlīgi izskatījās :) tā ir, ka nesatiek kaimiņus pārāk bieži. anyway, cik liela ir iespējamība, ka kaimiņiem arī patīk puikas [par to rakstīju iepriekšējā ierakstā]. manuprāt, dažstāvu mājā tas procents ir diezgan minimāls... es tikko iedomājos dramatisku filmas sižetu par krievu izcelsmes čali, kam patīk puikas. viņam apkārtējā vide ir pavisam brutāla - tēvs ir alkoholiķis, māte strādā rūpnīcā katru dienu līdz vēlai naktij. brālis nodarbojas ar ielu huligānismu, apzog regulāri cilvēkus uz ielām draudot ar kabatas nazi. viņš ir izteikt homofobs, kas divreiz dzīvē uzbrucis cilvēkam uz ielas balstoties uz to, kā cilvēks izturas. māsa - narkomāne, kas atdodas vietējiem pacaniem, lai gūtu kaifu no baltā pulverīša, kas viņai tiek dots visu laiku par brīvu. nemācās, piestrādā par friziera palīdzi darbadienās un nedēļas nogales pavada klubā klausoties trakus house ritmus. vēl ir mazā māsiņa, kura ir pirmsskolas bērniņa vecumā, taču jau līdz šim brīdim tā ir piedzīvojusi nenormālus ģimenes skandālus, kuros tētis mēdza pacelt roku pret māti, kad tika pārāk daudz izdzerts. māsiņa jau vairākus gadus ir pasīvā smēķētāja pateicoties tēva smēķēšanas vājībai. un tad ir piemēram - Artjoms, kas izliekas, ka viņam ir draudzene Aļona. apnika domāt tālāk :( smieklīgi nedaudz, ka esmu novilcinājies ar pastāstīšanu savai mātei par savu seksualitāti, jo tēvam šobrīd ir slikti ar veselību un man ir bail, ka mamma domājot, ka tētis ir saprotošs cilvēks un nebūs neiecietīgs pret savu paša dēlu pateiks viņam un pēc tā var sekot reāla lēkme un var notikt kas slikts. tāda drāma, ne? un tas viss tikai tāpēc, ka es esmu citādāks. tik-tak uz priekšu iet laiks, bet es nespēju darīt kā es vēlos. nesen iedomājos, kā reaģēta mana tante, kura joprojām sauc mani par enģelīti. viņa tic Dievam un citiem spēkiem tik ļoti. interesanti, kas ir pirmā aina, ko cilvēki uzbur domājot par konkrēta cilvēka seksualitāti? it sevišķi, ja to uzbur cilvēks, kurš ir izaudzis Latvijas PSR, kurš dzīvoja laikos, kad runāšana par seksu bija taboo, kur nu vēl tāda lieta kā homoseksualitāte vai biseksualitāte... ai labi. pietiks.