Nekad neesmu bijis īsti vesels, tas ir, fiziski. Garīgi esmu vesels un nesalūstošs. Man, piemēram, redze jau no bērna kājas nepareiza. Par citām slimībām vēl nezinu, jo neesmu bijis pie ārsta. Baidos. Negribu dzirdēt diagnozes. Ja nu slims. Varbūt hipohondriķis, kam tikai liekas, ka slims, lai gan domāju, ka slims. Vispār šovakar nekas nesāp. Redze atkal normāla. Mugura niez, lai gan mazgājies esmu. Kas vēl jauns? Nu tā īsti - nekas īsti. Bēdāt arī īpaši nebēdāju. Nav jau par ko. Ja kāds mani abižo, tad pats esmu jau vainīgs, bet pārsvarā neviens mani neabižo, tas tak būtu stulbi, ja es ņemtu galvā interneta cilvēku man adresētos tekstus, taču es ņemu, jo esmu pamuļķītis. Nē, nedrīkstu nervozēties. Tikko uzdeva sirdsklauve, tas vienkārši ir izjaukts ritms. Gribētu dzīvot mierīgā plūstošā ritmā, tādā, ko varētu nosaukt apr harmonisku, nevis lai kāds pie auss šķindina šķīvjus. Iespējams, ka pat ne ritms svarīgs, bet gribas stīgu instrumentu sajūtu. Čellu un vijoļu skaņas. Piemēram šādas: http://yy.lv/upload/index.php?ACT=4&f=52255&ext=MP3
Es esmu vesels. Tas bija lietus.