Īsmatītes piedzīvojumi.
satinusies biezā džemperī, ar lotosziedu tējas krūzi un melno šokolādi, klausoties "Dead can dance" , atceros un pārdomāju vakardien/nakt piedzīvoto.
Respektīvi esmu īsmatīte tagad, kas man pašai jau nu nudien ļoti tīk, iet pie sirds. Satikusi senu paziņu(jaunskungs gan nu mainijies uz 50%)braucu uz mājupusi, kur savākusi savu "vīrieti" devos uz mēģinājumu, kurā gan šoreiz īsti nekas neizdevās, bet negaidot turpmākais ceļš neveda viss uz mājām, bet pie ģitāristes, kur mazliet ieēdušas ap 1niem naktī devāmies ielās,veiksmīgi nostopējušas tr.busu un varen skaļi klausoties "la rocca" aizbraucām līdz Vanšu tiltam, tad radās ideja, ka arī mēs varētu izmēģināt veiksmi - cenšoties uzrāpjoties tajā, kas likās varen smieklīgi. Jauka bij pastaiga pār tiltu, kad pilnmēness apspīd mūs un klusums šķiet mazdrusciņ bais, bet tajā ir liela, pievilcīga burvība. Smieklu pavadijumā devāmies uz pelmeņiem, pārsteidzoši šķita, ka 4tros no rīta tik daudz cilvēki, var būt tik izsalkuši! Izstāvējušas garo rindu, mazas palaidnības izdarijušas, skrējam uz tramvaju, kurā bija gan iereibuši jaunieši, gan pusatlūzuši, bet mierpilns nogurums mūs bija pārņēmis un ieauklējis nepārvaramā miega virpulī.
jāuuzraksta vēstulīte, jāiekurina krāsns un laikam jāpietīra māja, un tad. (?)