Ir tā sajūta, ka kāds ir ieinteresējis, un tas uzreizi nav jāsaprot kā fobijas veidā simpātiska aizraušanās, bet gan tā sajūsmināti un pilnīgi. Un ir tas stulbums, ka nekādas informācijas nav. Es varu lasīt doto tā, kā runātu ar spiegu, kurš ir bijis galīgs idiots viltošanā.
Bet es negribu neko prasīt, negribu uzmākties. Būšu klusais fans, kas alks pēc informācijas, ko zin.
Tas laikam ir patīkamāk, ja neesmu dabūjusi visu. Es varu sajusties neizlutināta.
Mēs taču neesam nekas, ja neesam daļa no interneta. 21. gadsimts.