Rīts poliklīnikā
Vēnas neviens man negribējā nopārdot un nevajag arī. Iztiku pati ar saviem "diedziņiem". Drīzāk man galvassāpes sagādāja sīkie, kas nesaprot, ka poliklīnika nu nav tā vieta, lai atkārtotu bērnudārza dziesmiņu repertuāru. Paguvu iejusties Florences Naitingeilas ādā, palīdzot vecenītei ar liftu uzbraukt 3.stāvā.
Hehh, bet visvairāk man prieks par to, ka mani neatpazina. Nu ja un es jau padomāju, ka vienkārši cilvēks iedomīgs palicis, ka neatņem sveicienu.
Hmm, kāpēc man ārstniecības iestādes apmeklējumi iekrīt svarīgos datumos? Liktenis, si? :)