afabēts
tas notika 1 minūti pēc "Lilbornzī" biogrāfijas dzimšanas.. Gāju,dziedāju dziesmu par Lilbornzii,kurš bija Banandolfas zelta dzīslas atradējs! tas šajā gadijumā vispār nav svarīgi,bet svarīgi ir tas,ka mazmeitai atkal galvā ir cukurvates sprādziens,šoreiz pavisam jaunām un nebijušām sajūtām vadīts! jā, smieties un runāt bezjēdzības ir viens,bet otrs ir ieraudzīt autobusa galā sēžam meiteni,kura tik nenormāli perfekti prot mani samulsināt ar savu mazo,pievilcīgo smaidu un skatienu,ka mani uz mirkli pārņem absolūts mēmums visas apkārtējās skaņas uz sekundes simto daļu izgaisa,pat skaņai "A" nebija vietas.. strāva!
ik pa laikam centos pavērst skatienu uz viņu,lai atkal gūtu iepriekš minētās sajūtas! šādos brīžos saprotu, ka braukt 8. maršruta autbusos ir ļoti aizraujoši! nepietiek ar to visu,kas darījās autobusā, viņa vēl pamanās izkāpt tajā pašā pieturā kurā es! jam un pēc tā es viņu vairs neredzēju.. vismaz domāju,ka vairs nekad neredzēšu... skumji.
kautkas tāds man lika aizsapņoties kā mazam puišelim.. uuuuuu.

otrā daļa
vot, tieši tagad man ļoti sāp kakls un pulkstens jau ir 00:49 ,plusā rītdien jāmostās 05:00!
gribēju tikai pateikt to,ka šodien pirms divpadsmitiem dienā,protams!ejot pāri Daugavas tiltam es Viņu sastapu.. uun atkal viss tas pats.. viņas apburošais smaids un acis,kuras kautrīgi meklē virzienu uz kuru skatīties,=. manu galvu parvērš par saldējumu un aplej ar zemeņu zapti! un tas vēl nav viss.. un nav un nav un nav. un aaakshausmas..