Jauns sākums un nekādu drāmu, paliek par šauru, ja domas un tavu svētvietu atņem, ja jādomā ko drīks, ko nedrīks rakstīt, nevaru vairāk, jo bija brīži, kad tik neaprakstāmi gribējās, bet domas par to kurš lasīs un zinās visu bojāja, lika domāt aplinkus tekstus, lai pateiktu un tomēr nepateiktu to ko tik ļoti vēlējos. Solījumi sev: nekādu drāmu, viss, mēli aiz zobiem un nekādu domu izteikšana publiski ne vienai no iesaistītajiām pusēm, ja vien nav kaut kas tiešām fundamentāli svarīgs, pārējo tikai šeit. Viņš jau zin un izskaidroju, ja man nāksies saskarties ar šāda tipa meliem, viss beidzas, ja man pateiks godīgi un ar cieņu man nav problēmu atkāpties, man tiešām nav problēmu palikt tikai draugiem un nejaukt iekšā neko seksuālu, bet man ir problēmas, ja mani uztver par lietu vai neciena. Es par visu vairāk novērtēju viņu kā draugu, man ļoti patīk arī viņa draugi un draudzenes, tiešām ļoti, bet būt pa vidu, jo katram ir savādāka uztvere vai kaut kas nepareizi saprasts, negribu. Ja vajag varu arī atkāpties un aiziet, šobrīd tam pamatojuma nav gan, bet man ir svarīgi lai dienas beigās un dzīves beigās es tomēr būtu rīkojusies saskaņā ar savu pārliecību un nesāpinājusi citus, pat ja šo konkrēto cilvēku nekad neesmu satikusi, es negribu vēlāk būt vainīga par pārdzīvojumiem no rīcības, kas man šādā veidā tomēr sķiet pretīga. Dzīvos redzēs. Bet es gribu pateikt to cik ļoti labi un pateicīgi es jūtos šobrīd, es nevaru izskaidrot to pilnībā arī sev, bet esmu pateicīga par to ka tas tukšums, kas stāvēja tik ilgi holta dēļ pēksņi nav vairs un šķiet sadzijis. Un tik dīvaina iemesla dēļ, jo nekas konkrēts tiešām netika pateikts, nekas tāds ko patiesībā jau nezināju, bet esmu sapratusi, ka man vajag kaut kādas oficiālas noslēgumu "ceremonijas" un šis man kalpoja šim mērķim, jo no patiesā vaininieka tāpat to nedabūtu. Tā ir fenomenāli patīkama sajūta, nē, dzīve, protams, ir citas problēmas un lietas, kam noteikti kasīšos klāt, bet es jūtu tādu brīvības sajūtu kādu ilgi nebiju jutusi. Tagad man nav vairs to domu par viņa saprašanu un vēlēšanos izrunāt. Es nedomāju, ka tas bija labi, bet es piedodu.